Par festivālu

GARĪGĀS MŪZIKAS FESTIVĀLS šajā gadā izskanēs jau vienpadsmito reizi. Tā aizsākumi meklējami 1998. gadā, kad Valsts Akadēmiskais koris Latvija pirmo reizi organizēja festivālu, kura mērķis bija Rīgas kultūras dzīves bagātināšana un sabiedrības garīgā līmeņa atjaunošana. Garīgās mūzikas festivāls ieviesa žanrisku dažādību festivālu kustībā Latvijā, galveno uzmanību pievēršot vokāli instrumentālu darbu atskaņošanai un a cappella muzicēšanai.

Pirmajā festivālā 1998. gadā skanēja mūsdienu latviešu mūzika (Maijas Einfeldes Ave Maria, Pētera Vaska Dona nobis pacem, Andra Dzenīša Asinsdziesma, Artura Maskata Sv. Asīzes Franciska miera lūgšana, Lūcijas Garūtas Meditācija, Romualda Kalsona Rečitatīvs, solo un duets, Atvadu vārdi), kā arī Forē, Mocarta un Loida-Vēbera Rekviēmi.

Otrajā festivālā (1999) garīgums izpaudās vairākos spilgtos opusos – izskanēja Bēthovena Missa Solemnis, Brāmsa Vācu rekviēms, Bruknera Mesa e-moll, Pulenka Gloria, Verdi Četri garīgi dziedājumi, Mocarta Exultate, jubilate. Latviešu mūziku pārstāvēja Pētera Butāna mesas Libera me, Domine pirmatskaņojums, kā arī Jāņa Kalniņa Mūzika stīgu orķestrim, Artura Maskata Lacrimosa un Leona Amoliņa piemiņas mesa Dvēseļu atgriešanās.

Trešā garīgās mūzikas festivāla (2000) īpašie akcenti bija Baha Mesa h-moll (Augstā mesa) un Hendeļa Mesija, jo abiem skaņražiem tas bija 315. jubilejas gads. Atskaņojot Elgāra oratoriju Gerontija sapnis, tika atzīmēti 100 gadi kopš tās uzrakstīšanas. Izskanēja arī Dvoržāka Bībeles dziesmas un Rekviēms, bet, turpinot latviešu mūzikas atskaņošanas tradīcijas, pirmatskaņojumu piedzīvoja Paula Dambja Rīgas psalmu grāmata.

2001. gadā arī 4. Garīgās mūzikas festivāla rīkotāji darbojās Rīgas 800. jubilejas zīmē. Līdzās jaundarbiem, Georga Pelēča oratorijai Dievs ir mīlestība, Riharda Dubras mesai Signum Magnum un Maijas Einfeldes Rīta liturģijai, izskanēja pārbaudītas klasikas vērtības – Haidna Pasaules radīšana, Mocarta Rekviēms, kā arī divas garīgās mūzikas programmas, kas ietvēra Monteverdi, Šica, Gabriēli, Tavenera, Taņejeva un Kodāja opusus.

2002. gadā tikāmies pirmajā jubilejā – 5. Garīgās mūzikas festivālā, kuram īpašu auru piešķīra pasaulslavenā gruzīnu komponista Gijas Kančeli autorkoncerta ar 23. psalmu no viņa lūgsnas Exil, ar Stiksu, ar paša autora klātbūtni. Arī katrs nākamais koncerts ienesa savu muzikālo smaržu, vienreizīgumu: pirmo reizi Latvijā skanēja Friģeša Hidaša Rekviēms, Jupa Fransena Sfēru harmonija, Leoša Janāčeka Glagoliskā mesa un Hektora Berlioza oratorija Kristus bērnība, arī reti iestudētā Feliksa Mendelsona-Bartoldi oratorija Elija.

2003. gada festivāls atkal dāvāja laikmeta jaunumus un Rīgā vēl nedzirdētus klasikas opusus. Diriģents Andress Mustonens iepazīstināja ar Spānijas un Portugāles renesanses garīgo mūziku, Freja Manuela Kardoso Missa pro defunctis; pirmatskaņojumā Latvijā skanēja Sezāra Franka oratorija Kristus pēdējie septiņi vārdi pie krusta. Latviešu jaundarbiem pievienojās Pētera Butāna Kora simfonija, bet festivāla īpašie notikumi bija Henrika Mikolaja Gurecka un Arvo Perta autorkoncerti. Pie festivālu finišējošās, šeit vēl nedzirdētās Perta darbu programmas strādāja pats autors, to noklausīties bija ieradies ierakstu kompānijas ECM prezidents Manfreds Aihers.

2004. gads deva jaunas tikšanās - pirmo reizi Latvijā ar autorkoncertu viesojās Kanādas latviešu komponists Imants Ramiņš un angļu komponists - sers Džons Taveners, kura lieldarbs Krišana un augšāmcelšanās vainagoja festivālu. Latviešu mūzikas pirmatskaņojumiem pievienojās Indras Rišes oratorija Augstā dziesma, kuru Eiroradio tiešraidē dzirdēja tālu aiz Latvijas robežām.

2005. gada festivālu, pēc kārtas astoto, varētu raksturot ar jēdzieniem – sintēze un garīgums. Tajā tika parādīta dažādu laimetu mūzika – no Doniceti līdz mūsdienu jaunajiem autoriem, piemēram, šajā festivālā tika atskaņots Ērika Ešenvalda jaundarbs Passion and Resurrection (Kristus ciešanas un augšāmcelšanās). No jaundarbiem izskanēja arī latviešu komponista Imanta Zemzara Mazā pasija. Arī šis festivāls turpināja pārsteigt klausītājus ar interesantām, savadbīgām programmām – Beļģijas un Gruzijas mūzikas koncertiem. Tika godināts 2005. gada jubilārs, Latvijā ļoti iemīļots komponists Arvo Perts, atskaņojot divas lielas viņa kompozīcijas – Berlīnes mesu un Te Deum. 8. Garīgās mūzikas festivāla īpašais viesis bija ukrainis Valentīns Silvestrovs. Rezumējot – festivāls saglabāja tradicionāli trīs svarīgākos virzienus: latviešu jaundarbu atskaņojumi, klausītāju iepazīstināšana ar savdabīgu, vēl nepiedzīvotu mūziku, kā arī autorkoncerti ar pašu komponistu līdzdalību.

9. Starptautiskais garīgās mūzikas festivāls, kuru organizēja Valsts Akadēmiskais koris Latvija sadarbībā ar SIA Latvijas Koncerti, notika no 2006. gada 22. augusta līdz 11. septembrim Rīgā, Jūrmalā un Liepājā. Festivālā tika turpinātas iepriekšējos gados iedibinātās tradīcijas - labdarības koncerts; latviešu komponistu jaundarbu pirmatskaņojumus (Andra Dzenīša darbu korim un orķestrim Fides. Spes. Caritas. un Dainas Klibiķes skaņdarbu Agape, kas veltīts kontrtenoram Sergejam Jēgeram); viesu autorkoncerts ar pasaulē plaši pazīstamā komponista Aleksandra Knaifela līdzdalību. Festivālā piedalījās viesmākslinieki no Austrijas, Anglijas, Bulgārijas, Itālijas, Vācijas, Lietuvas un Igaunijas. Būtisks 9. Starptautiskā garīgās mūzikas festivāla akcents bija Mocarta 250. jubilejai par godu atskaņotās V. A. Mocarta motetes Exsultate, jubilate, Kronēšanas mesa un Rekviēms. Noslēguma koncertā 11. septembrī festivāla mākslinieciskais vadītājs Māris Sirmais bija izvēlējies Bendžamina Britena Kara rekviēmu, jo 2006. gadā apritēja pieci gadi kopš pasaulē lielākā teroristu uzbrukuma Pasaules tirdzniecības centram ASV. Atskaņojot šo skaņdarbu, tika godināta terorisma upuru piemiņa.

2007. gadā ar plašu vērienu tika atzīmēts VAK Latvija organizētais 10. Starptautiskais garīgās mūzikas festivāls, un tam par godu Māra Sirmā vadībā notika L. Bernsteina Mesas pirmatskaņojums Baltijā; Celebranta lomu dziedāja izcilais Brodvejas baritons Duglass Vebsters (ASV).

Par šo L. Bernsteina Mesas iestudējumu Valsts Akadēmiskais koris Latvija ir izvirzīts laikraksta Diena kultūras gada balvai. Šai balvai nominēti vēl divi VAK Latvija organizētie pasākumi – Dž. Verdi Rekviēma atskaņojums 10. Starptautiskā garīgās mūzikas festivāla atklāšanas koncertā 2007. gada 14. augustā Sv. Pētera baznīcā un festivāla noslēguma koncerts 11. septembrī, kas tapa sadarbībā ar Latvijas Rakstnieku savienību un producenti Margitu Zālīti.

11. Starptautiskais garīgās mūzikas festivāls norisinājās 2008. gadā un festivāla rīkotājs, Valsts akadēmiskais koris Latvija, bija iecerējis un realizēja vairākus muzikālus pārsteigumus saviem klausītājiem.

Pirmajā koncertā izskanēja Sofijas Gubaiduļinas Sv. Jāņa pasija un festivāla atklāšanu ar savu klātbūtni pagodināja pasaules slavu guvusī komponiste.

Festivāla programmā otro gadu pēc kārtas tika iekļauta godalgotā Ērika Ešenvalda opera Augļu koks ir Jāzeps, kas guvusi plašu rezonansi arī starptautiskajā sabiedrībā. Turpinot vienu no festivāla noturīgajām tradīcijām – sadarbību ar Liepājas Simfonisko orķestri – un atzīmējot Endrjū Loida Vēbera 60 gadu jubileju, Liepājā un Rīgā tika atskaņots Latvijā sen nedzirdētais E. Loida Vēbera Rekviēms.

Mūsdienīgs un interesants festivāla akcents bija Raimonda Tigula radītais jaundarbs ar Noras Ikstenas libretu Dod Dieviņi, kura atskaņošanā tika izmantoti video un gaismas efekti. Koncertā piedalījās Valsts akadēmiskais koris Latvija, Rīgas kamerorķestris Sinfonietta Riga, dūdu un bungu grupa Auļi, folkloras dziedātāja Biruta Ozoliņa, Intars Busulis, Sergejs Jēgers un citi folkloras un akadēmiskā žanra mūziķi. Veidot šā pasākuma scenogrāfiju ir uzaicināts talantīgais latviešu mākslinieks Gints Gabrāns. Galvenais diriģents un ieceres mākslinieciskais vadītājs ir Māris Sirmais.

Dubultos izskanēja jaunā latviešu mūziķa Riharda Zaļupes kompozīcijas marimbai un korim. Atkārtoti tika izpildīts Riharda Dubras skaņdarbs Omnes sitientes venite ad aqua deviņiem saksofoniem un jauktajam korim.

Festivāls noslēdzās ar izcilā poļu diriģenta Zbigņeva Gracas vadībā izskanējušo Kšištofa Penderecka Poļu rekviēmu.

12. Starptautiskā garīgās mūzikas festivāla atklāšanā izskanēja divi Latvijas pirmatskaņojumi - mūsdienu igauņu komponista Pētera Vehi opusi „Supreme Silence” un „Also sprach Nietzsche”. 22. augustā Rīgas Domā vēl viens Latvijas pirmatskaņojums – starptautiskās zvaigznes, Ņujorkā dzīvojošās krievu komponistes Ļeras Auerbahas „Krievu rekviēms”. Koris „Latvija” bija šī darba pasaules pirmatskaņotājs pirms diviem gadiem Brēmenes mūzikas festivālā. Īpašais festivāla notikums – Artūra Onegera muzikāli dramatiskās oratorijas „Žanna d’Arka uz sārta” atskaņojums Sv. Pētera baznīcā 28. augustā. Koncertā piedalījās Valsts Akadēmiskais koris „Latvija”, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, Rīgas Doma zēnu koris. Žannas d’Arkas lomā Rēzija Kalniņa. Iestudējuma režisore Indra Roga, scenogrāfs Mārtiņš Vilkārsis, diriģents Māris Sirmais.Festivālā noslēgumā 3. septembrī Rīgas Domā Māra Sirmā vadībā izskanēja Jozefa Haidna „Nelsona Mesa” un, ievērojot festivāla tradīciju, notiks Līgas Celmas jaundarba „Jaunu bausli Es jums dodu...” pasaules pirmatskaņojums. Koncertā, godinot Fēliksa Mendelszona 200. jubileju, skanēja arī trīs komponista psalmi op. 78,1, op. 78,2 un op. 78,3.

Līdzās Valsts Akadēmiskajam korim Latvija iepriekšējos festivālos piedalījušies Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, orķestris Rīgas Kamermūziķi, Latvijas Filharmonijas kamerorķestris, Liepājas simfoniskais orķestris, Lietuvas Valsts simfoniskais orķestris, Vācijas – Latvijas jauniešu orķestris, senās mūzikas ansamblis Hortus Musicus, koris Kamēr... . Sestajā festivālā vēl piebiedrojās Vidzemes kamerorķestris un pareizticīgo kamerkoris Blagovest, kurš kopskaņu kuplināja Sergeja Rahmaņinova lieldarbos.

Koncertus diriģējuši Māris Sirmais, Imants Resnis, Gintars Rinkevičs, Aleksandrs Viļumanis, Leons Amoliņš, Juris Vaivods, Anita Bērziņa, Jānis Puriņš, Andris Nelsons, Normunds Vaicis, Andress Mustonens (Igaunija), Martins Vinklers (Vācija), Saimons Fips (Lielbritānija), Timotijs Brauns (Lielbritānija), Aleksandrs Šumskis (Vācija), Volfgangs Šēfers (Vācija), Martins Zīgharts (Vācija), Hermans Engelss (Beļģija), Gela Parčukidze (Gruzija). Festivāla viesu vidū bijuši Zbigņevs Graca (Polija), Vladislavs Černušenko un Aleksejs Puzakovs (Krievija), Džovanni Pakors (Itālija), kā arī Tenu Kaljuste (Igaunija).

Festivālu koncertos solo partijas dziedājuši solisti Inese Galante, Inga Kalna, Sonora Vaice, Elīna Garanča, Kristīne Gailīte, Antra Bigača, Evita Zālīte, Dita Kalniņa, Maija Kovaļevska, Aira Kuzmicka, Marina Tropina, Olga Bolgari (Austrija), Ingrīda Kaizerfelde (Austrija), Džeraldīne Makgrīvija (Anglija), Viesturs Jansons, Miervaldis Jenčs, Timotejs Robinsons (Anglija), Laimonas Pautieņus (Lietuva), Krišjānis Norvelis, Romāns Poļisadovs, Aivars Krancmanis, Gundars Dziļums, Aleksandrs Antoņenko, Sergejs Martinovs, Egils Siliņš, Ansis Sauka, Raitis Grigalis, Andris Gailis, Jānis Apeinis, Aleksandrs Poļakovs, Kārlis Zariņš, Ruslans Zinēvičs (Ukraina), Aļģirds Januts (Lietuva), Juris Ādamsons un Ģiedrus Žalis (Lietuva), kontrtenors Mikaels Bellīni (Zviedrija), Džeimss Raterfords (Anglija).

Atskaņojumos piedalījušies arī solisti: altists Daniels Raiskins (Nīderlande), čellisti - Marta Sudraba, Allars Kāsiks, trompetists Andris Nelsons, pianists Aleksejs Ļubimovs (Austrija). Ērģeļu partijas spēlējuši Kristīne Adamaite, Aivars Kalējs, Atis Stepiņš un Tālivaldis Deksnis.