|
Valsts Akadēmiskais koris Latvija
 Valsts Akadēmiskais koris Latvija 2012. gadā svinēs savu 70. jubileju. Koris ir četrkārtējs Lielās mūzikas balvas laureāts (1998, 2000, 2002, 2009) un 2003. gada Latvijas Republikas Ministru kabineta balvas laureāts un 2007. gadā Latvijas Kultūras ministrijas gada balvas laureāts.
Kopš 1997. gada kora mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents ir Māris Sirmais.
Kora repertuārā ir vokāli instrumentālie darbi – oratorijas, kantātes, mesas, rekviēmi, simfonijas, operu koncertuzvedumi.Tā ir mūzika, kas tapusi laikā no agrīnās renesanses līdz mūsdienām. Pēdējos gados koris Latvija radoši sadarbojas ar vadošajiem Singapūras, Izraēlas, Vācijas, Igaunijas, Maskavas, Sanktpēterburgas simfoniskajiem orķestriem, Gustava Mālera kamerorķestri un arī ar izcilajiem diriģentiem Marisu Jansonu, Nēmi Jervi, Mstislavu Rostropoviču, Pāvo Jervi, Kristianu Jervi, Valeriju Gergijevu, Zubinu Mehtu, Vladimiru Fedosejevu, Tenu Kaljusti un daudziem citiem.
Koris ir universāls kolektīvs, kurš savu repertuāru nemitīgi papildina ar novatoriskiem skaņdarbiem dažādos žanros sākot ar džeza kompozīcijām (piemēram, Džo Zavinula (Joe Zawinul) darbu atskaņojums Brēmenē 2007. gadā sadarbībā ar Kristianu Jervi un viņa vadīto Absolute ansambli) un beidzot ar vokāli-instrumentāliem pasaules pirmatskaņojumiem( 2007. gada septembrī Brēmenes Mūzikas festivālā Valsts Akadēmiskais koris Latvija kopā ar diriģentu Tenu Kaljusti un Brēmenes Simfonisko orķestri piedalījās pasaules pirmatskaņojumā, izpildot Lēras Auerbahas Krievu Rekviēmu.)
PĒDĒJO GADU NOZĪMĪGĀKIE KONCERTI:
2009. gada martā koris Latvija debitē Lucernas Festivālā, jūlijā koris Vācijas lielākajā mūzikas notikumā – Reingavas festivālā - atskaņo R. Ščedrina „Apzīmogoto eņģeli”, Ščedrins nosauc kori par labāko pasaulē; septembrī koris uzstās Hamburgas filharmoniķu sezonas atklāšanas koncertā un Berlīnes mūzikas festivālā
2008 gada septembrī kora Latvija debija koncertzālē Finlandia .
Sadarbībā ar Helsinku simfonisko orķestri un diriģentu Džonu Storgardu (John Storgårds) kora Latvija 11. septembrī koncertzālē Finlandia Helsinkos piedalijās Rodiona Ščedrina koncertoperas Apburtais Ceļotājs (2002) pirmatskaņojumā Skandināvija.
2008 gada februārī koris „Latvija” piedalījās Arvo Pērta darba „Deer’s Cry” pasaules pirmatskaņojumā Īrijā koncertā „Baltijas balsis”. Koncertā tika pirmatskaņoti arī Riharda Dubras „Hail To The Queen of Heaven” un Georga Pelēča darbs „Blood Upon A Rose”.
2007. gadā ar plašu vērienu tika atzīmēts VAK Latvija organizētais 10. Starptautiskais garīgās mūzikas festivāls. Par Leonarda Bernsteina Mesas iestudējumu Valsts Akadēmiskais koris Latvija tika izvirzīts laikraksta Diena kultūras gada balvai. Šai balvai nominēti vēl divi VAK Latvija organizētie pasākumi – Dž. Verdi Rekviēma atskaņojums 10. Starptautiskā garīgās mūzikas festivāla atklāšanas koncertā 2007. gada 14. augustā Sv. Pētera baznīcā un festivāla noslēguma koncerts 11. septembrī, kas tapa sadarbībā ar Latvijas Rakstnieku savienību un producenti Margitu Zālīti.
Korim tika piešķirta kultūras gada balva Trīs Brāļi nominācijā Kultūra valsts izaugsmei.
2007. gada septembrī Brēmenes Mūzikas festivālā Valsts Akadēmiskais koris Latvija pirmatskaņoja Lēras Auerbahas Krievu Rekviēmu, un kopā ar diriģentu Kristjanu Jervi un Absolute Ensemble - svītu no kinofilmas Parfīms.
Šī paša gada novembrī VAK pārstāvēja Latviju vienā no prestižākajiem Eiropas kultūras festivāliem EUROPALIA Beļģijā.
Gada nogalē Valsts Akadēmiskais koris Latvija atzīmēja savu 65 gadu jubileju un šim notikumam par godu Latvijā tikai pirmatskaņoti divi pasaulē plaši pazīstamu komponistu darbi - F.Glāsa Itaipu un Tan Dun 2000 Today pasaules simfonija.
2006.gada martā Valsts Akadēmiskais koris Latvija kopā ar Gustava Mālera kamerorķestri un diriģentu Tenu Kaljusti muzicēja Itālijas pilsētā Ferrārā, atskaņojot Arvo Perta darbus In principio un Cecilia, vergine romana.
2005.gada jūnijā koris viesojās Singapūras Mākslas festivālā, kur piedalījās Igora Stravinska Les Noces izpildījumā, kā arī diriģenta Māra Sirmā vadībā sniedza solo koncertu - atskaņoja a cappella programmu. 2005. gada aprīlī koris koncertēja Tallinā (Igaunija) Estonia koncertzālē, diriģenta Tenu Kaljustes vadībā atskaņojot Lučāno Berio Coro; februārī Rīgas Latviešu biedrības namā piedalījās Veljo Tormisa 75 gadu jubilejas autorkoncertā.
2004. gada oktobrī, novembrī koris koncertēja četrās Eiropas galvaspilsētās - Parīzē, Berlīnē, Stokholmā, Tallinā, kā arī citās pilsētās, septembrī 7. Starptautiskā garīgās  mūzikas festivāla ietvaros koris organizēja un piedalījās pasaulslavenā komponista Sera Džona Tavenera autorkoncertā. 2004. gada maijā Singapūrā kopā ar Singapūras Simfonisko orķestri un diriģentu Lanu Šui koris Latvija piedalījās grandiozā Gustava Mālera 8. simfonijas pirmatskaņojumā Dienvidaustrumāzijā. 2004. gada 1. maijā Īrijā Valsts Akadēmiskais koris Latvija kā Latvijas valsts reprezentācijas koris piedalījās Eiropas Savienības paplašināšanās svinībās un uzstājās ar vairākām koncertprogrammām par godu jauno dalībvalstu uzņemšanai Eiropas Savienībā rīkotajā kultūras programmā Day of welcomes.
2003. gada septembrī 6. Starptautiskā garīgās mūzikas festivāla ietvaros koris organizēja un piedalījās pasaulslavenā igauņu komponista Arvo Perta autorkoncertā Rīgas Domā.
No 2000. līdz 2007. gadam Vācijā, Austrijā - piedalīšanās XII, XIII, XIV, XV, XVI, XVII, XVIII, XIX International Bodensee Festival .  Kora mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents - Māris Sirmais
Kora direktors - Māris Ošlejs Diriģenti Kora vokālie pedagogi Kora mākslinieki Kora koncertmeistare - Ruta Vintule
|
